Saloniki. Atpūta un tūres 2024

Saloniki – tā ir saules, jūras, vēstures un studentu pilsēta. Pilsēta, kurā mutuļo naktsdzīve un izklaides pieejamas katrai gaumei, jebkurā diennakts laikā un jebkurā nedēļas dienā!

Skaista arhitektūra un zilais Termaika līcis, Baltais tornis un antīkie pieminekļi, agrīnās Bizantijas baznīcas, kas mijas ar mūsdienīgām ēkām radot neaprakstāmu prieka atmosfēru – tas viss Jūs sagaida Grieķijas Ziemeļu galvaspilsētā – Salonikos.

Naktsdzīve pilsētā ir diezgan daudzveidīga. Šeit baudīsiet brīnišķīgu virtuvi un plašu dzērienu klāstu, nevainojamu servisu un lieliskas cenas. Dažādos pilsētas rajonos un tūristu iemīļotajā centrā atradīsiet Eiropā atzītus restorānus, kā arī tavernas, buzuki, bārus un kafejnīcas, kas atvērti līdz pēdējam apmeklētājam.

Aristoteļa laukums

Uzlādējiet enerģiju ar tradicionālo frappe kādā no slavenajām Aristoteļa laukuma kafejnīcām. Vietā, kur saskaņā ar nerakstītu likumu, kafejnīcu apmeklētāji izvēlas galdiņus saskaņā ar savu attiecību statusu, proti, “pārīšiem” vai “brīvajiem”. Šīs kafejnīcas ir iemīļotas daudziem vietējiem Soloņiku iedzīvotājiem. Savukārt, Aristoteļā ielā un tās šķērsieliņās atradīsiet tradicionālās tavernas un lieliskus restorānus, kur varat baudīt grieķu virtuves burvību.

Pilsētas krastmala

Pēc iepirkšanās tūres, vai pēcpusdienā pēc sātīgām pusdienām, dodieties pastaigā gar krastmalu (Leoforosa Nikisa prospekts). Tikai pāris minūšu attālumā no pilsētas burzmas, iemērciet kājas Termaika līcī, vērojiet romantisko saulrietu, vai pilsētas naksnīgo uguņu spēles jūrā. Šeit, sākot no Baltā torņa līdz pat pilsētas ostai, atradīsiet desmitiem kafejnīcu, ekskluzīvu bāru un restorānu. Krastmalā pavadiet laiku baudot rīta kafiju vai pēcpusdienas atpūtu, kā arī izgaršojiet lielisko virtuvi un glāzi vīna. Šeit, relaksējieties no iepirkšanās vai ekskursiju dienas atklājumiem, vai arī baudot pirmo kokteiļa glāzi, sāciet nakts izlaides. Visi bāri un kafejnīcas ir atvērti arī pēc pusnakts. Neskaitot lielisko servisu un plašo piedāvājumu klāstu, jūs noteikti novērtēsiet krastmalas burvīgās ainavas, pilsētas simbola – Baltā torņa tuvumu, jūru, neaizmirstamos saulrietus un romantiskos saules lēktus.

Ladadika

Ladadika, ir Saloniku vēsturiskais centrs, kas atrodas iepretim ostai. Tajā noteikti vajadzētu pabūt. Rajons ir slavens ar savu vienreizējo nakts dzīvi. Šeit atrodas bāri, buzuki, naktsklubi, tavernas un diskotēkas. Turklāt, Ladadika ir viena no visskaistākajām Soloniku pilsētas daļā. Namu arhitektūra ir saglabājusies no iepriekšējā gadsimta un ir eklektiska. Kādreiz te bija ostas noliktavas un publiskie nami, bet šodien centrā darbojas stilīgas kafejnīcas, moderni bāri, dārgi restorāni un makam draudzīgas tavernas, kā arī nakts klubi ar mūziku katrai gaumei. Šeit iemājojusi jautrība, izpriecas, lieliska laika pavadīšana dienās un naktīs.

Valauritu – Sigru - Vilara

Vilauritu, Sigru un Vilara ir ielas, kas atrodas virs Ladadiki. Šajā “trijstūrī” nakts dzīve mutuļo visstraujāk. Te cilvēki patiešām atpūšas ar pilnu krūti, izvēloties sev piemērotākās jauniešu izklaides: džeza, roka un populārās mūzikas bārus, kafejnīcas un tavernas.

Citi Saloniku rajoni

Izklaidēties Salonikos var ne tikai Krastmalā, Valauritu ielā vai Ladadiki rajonā, bet praktiski jebkurā pilsētas rajonā un, protams, centrā. Naktī pilsēta neguļ, tās sirdspuksti atbalsojas naktsklubos un diskotēkās, kas atvērtas līdz pēdējam apmeklētājam. Noteikti iesakām pabūt tādas vietas kā: Milos, Vilka, Aretsu krastmalā Kalamari (Saloniku piepilsēta), Jaunajā krastmalā pie Megaro Mousiki koncertzāles, Iktinu ielas bāros (netālu no Sv.Sofijas baznīcas), kā arī citās izklaides vietās apkārtnē. Protams, visas Saloniku izklaides vietas apmeklēt nav iespējams. Tomēr, esam pārliecināti, ka atradīsies tādas, kuras sauksiet par savējām! Ienirstot nakts dzīves īpašajā atmosfērā, sajūtiet pilsētas neatkārtojamo enerģiju, kas ļauj izzināt Grieķiju no iekšienes, iepazīt tās unikālo kultūru un atklāt ko jaunu!

Saloniki ir brīnišķīga pilsētas ar gadsimtiem bagātu vēsturi. Bizantijas laikos pilsēta piedzīvoja uzplaukuma gadus, kuru liecības varam saskatīt ik uz soļa. Šeit atrodas daudz interesantu vēstures un arheoloģisko pieminekļu. Pastaiga pa pilsētu apbur un ļauj ieraudzīt tās slēptās puses. Īpašā aura, kas piemīt šai vietai, piepildīs Jūsu ceļojumu ar patīkamiem momentiem.

Aristoteļa laukums

Iepazīšanās ar pilsētu sākas tieši Aristoteļa laukumā. Tas atrodas krastmalā un ir vislielākais pilsētas laukums un viens no nozīmīgākajiem visā Grieķijā. Tagadējais laukums tika atjaunots pēc 1917.gada ugunsgrēka, kura liesmās dega gandrīz visa pilsēta. To projektēja franču arhitekts E.Embrara. Laukuma augšējā daļu “ierāmē” nozīmīgākās un vienas no skaistākajām pilsētas ēkām: Olimpions – vieta, kurā norisinās Saloniku ikgadējais kino festivāls un tā “dvīnis” viesnīca Electra Palace. Aristoteļa piemineklis, kas atrodas laukumā, ir ne tikai veltījums par godu lielajam filosofam. Pastāv uzskats, ka paturot rokā skulptūras lielo pirkstu, piepildās visas vēlēšanās. Jāatzīmē, ka šo tradīciju atbalsta daudzi, no tūristu pieskārieniem skulptūras pirksts ir nopulēts līdz spīdumam. Aristoteļa laukumā notiek visi pilsētas nozīmīgākie pasākumi.

Senā jeb Romiešu Agora

Tas ir liels laukums četrstūra formā pilsētas centrā. Romiešu Agora bija ekonomiskais, tirdzniecības, sabiedriskais un administratīvais pilsētas centrs līdz 5.gs. Komplekss uzbūvēts 2 līmeņos un aizņem 20 ha platību. Šeit atrodas sabiedriskās ēkas, konservatorija Odeons, arhīvs, monētu nams, pirtis, veikali, lielas galerijas no kurām vislabāk saglabājusies galerija cryptoporticus. Muzejā var apskatīt Agoras arheoloģiskos atradumus, rodot iespaidu par pagātnes notikumiem gan Agorā, gan visā pilsētā.

Agoras pakājē vijās karaliskais ceļš - Egnatijas iela. Tās dienvidu, dienvidaustrumu pusē izvietotas 15.gs. turku pirtis - Bei Hamam. Bet no otras laukuma puses, dienvidrietumos, atrodas Halkeonas dievmātes baznīca (Panagia Halkeon). Ar seno Agoru, kas ir pilsētas vēsturiskais centrs, var sākties ceļojums uz citām pilsētas vēsturiskajām vietām. Pirmā no tām – pastaiga pa Augšpilsētu.

Ano Poli (Augšpilsēta)

Augšpilsēta ir viena no nedaudzajām Saloniku daļām, kas palika neskarta 1917.gada ugunsgrēkā. Tā atrodas visaugstākajā pilsētas daļā, uz ziemeļiem no Svētā Dmitrija baznīcas un stiepjas līdz Bizantijas sienām. Augšpilsēta tika apdzīvota jau hellēnisma laikā. Šeit ir visvēsākais mikroklimats pilsētā. No Augšpilsētas paveras elpu aizraujošas, brīnišķīgas ainavas uz pilsētu un Termaika līci. Tās ēku kompleksā ietilpst vieni no svarīgākajiem pilsētas pieminekļiem: Eftapirgo (Septiņi torņi), Svētā Dāvida baznīca, Vlatadona klosteris, Aladžas mošeja, Erceņģeļu baznīca un daudzi citi. Arhitektūrā dominē Maķedonijas un kopumā Balkānu tradicionālais stils. Augšpilsēta lieliski iekļaujas mikrorajona kopējā ainā. Atrodoties burtiski divu soļu attālumā no trokšņainā un dzīvīgā centra, saglabā mieru un drīzāk relaksējošu dzīves tempu. Lai ceļojums uz Salonikiem būtu pilnīgs, noteikti ejiet pastaigā pa šaurajām Aukšpilsētas ieliņām, kurās satilpušas mazās, simpātiskās tavernas ar to galvu reibinošiem aromātiem un nelielie suvenīru veikaliņi.

Ne mazāk interesants pilsētas rajons ir Kamara.

Galērija arka

Galērija triumfa arka ir viens no slavenākajiem pilsētas apskates objektiem. To atpazīst pēc nosaukuma “kamara”. Arka ietilpst Saloniku dienvidaustrumu vēsturisko ēku kompleksā. To 305 gadā, par godu uzvarai karā ar persiešiem, uzbūvēja Romas imperators Galērijs. No arkas ir saglabājušās trīs pīlāri un daļa no augšējā akmens mūra. Divas kolonnas ir noklātas ar Marmora bareljefu, kas attēlo kara ainas. Kādreiz zem arkas bija slavenais Egnatia Odos ceļš, kurš veda virzienā uz Romu. Ir vienkārši neiespējami aizbraukt no pilsētas nenofotografējoties zem arkas. Bet, ja paliksiet Salonikos vairākas dienas, pēc vietējo paraduma, noteikti nosakiet tikšanās vietu - pie Kamaras.

Rotonda

Šī celtne ietilpst ēku kompleksā, ko uzbūvēja Galērijs (Galērija arka, pils un Ohtagons). Rotondu imperators uzbūvēja aptuveni 300.gadā, kā panteonu vai mauzoleju pašam sev. Bizantijas imperatora Teodora Lielā laikā to pārbūvēja par kristiešu baznīcu, bet turku valdīšanas laikā – par mošeju. Tā ir apaļās formas būve 24 metru diametrā ar 8 taisnstūra nišām iekšā. Mūsdienās te ir iekārtots muzejs. Bez mākslas izstādēm, apmeklētājiem ir iespēja apskatīt saglabājušās mozaīkas un 4.gs.freskas. Nepalaidiet garām iespēju apskatīt šos retos mākslas priekšmetus.

Navarinu laukums

Dodoties no Kamaras Tsimski ielas virzienā, ieraudzīsiet arheoloģiskos izrakumus. Tas ir Navarinu laukums. Tam blakus atradās imperatora Galērija pils un hipodroms, no kuriem saglabājušies vien daži fragmenti. Līdztekus iespaidiem pēc burvīgās pastaigas, gūstiet patiesu gastronomisko prieku, nogaršojot pankūkas (krepes). Slavenajās Navarinu pankūkotavās tās tiek pagatavotas jūsu acu priekšā un pasniegtas ar visdažādākajiem pildījumiem.

Baltais tornis

Tornis ir pilsētas simbols un visatpazīstamākā celtne. Tas 15.gs tika uzbūvēts kā aizsargtornis. Turku valdīšanas laikā šeit atradās cietums un tika iesaukts par “sarkano” (asiņaino) torni. Pēc turku padzīšanas, torni pārkrāsoja balta krāsā, lai tas neatgādinātu notikušo asins izliešanu. No tā brīža tas ieguva nosaukumu “Baltais tornis”. Tagad šeit ir muzejs, kurā atrodas patstāvīgā ekspozīcija, kas veltīta pilsētas kultūrai un vēsturei.

Tornis ne vienmēr ir bijis viens, kā tas ir šodien. Tas bija daļa no pilsētas nocietinājumiem un aizsargāja pilsētu no austrumu puses. Aizsargvalnis, no kura mūsdienās saglabājušās drupas, sākās Augšpilsētā un  noslēdzās ar Balto torni. Tādējādi pilsēta tika pasargāta no jūras puses. Aizsargvaļņa sienas tika nojauktas 1867. gadā.

Salonikus mēdz dēvēt par brīvdabas muzeju. Bizantiešu baznīcu un pieminekļu dēļ, pilsēta tiek uzskatīta par otru nozīmīgāko pēc Konstantinopoles (Stambulas).

Aheiropitu dievmātes baznīca

Atrodas blakus Kamarai. 5.gs baznīca. Tā ir vienīgā bazilika formas baznīca pilsētā. Marmora kolonnas rotātas ar dekoratīvām akanta lapām, kas kontrastē ar mozaīkas zelta krustu, dekoratīvajiem rakstiem un vīnogulājiem, kas pamīšus vijas ar putniem. Labi saglabājušās ir 13.gs freskas, kas ataino 40 lielmocekļus. Dažas no freskām tika iznīcinātas 15.gs turku vadīšanas laikā, kad baznīca tika pārveidota par mošeju.

Agios Dimitrios

Agios Dimitrios ir lielākā un slavenākā Grieķijas baznīca, kā arī viens no svarīgākajiem Bizantijas laika pieminekļiem. Ēkai ir piecstūru bazilikas forma. Tā atrodas pilsētas centrā virs Romiešu agoras. Baznīcu rotā lieliskas mozaīkas. Pēc nostāstiem, tā tika uzbūvēta vietā, kurās atradās romiešu pirtis un Dimitrijs mira mocekļa nāvē. Dmitrijs bija Romas armijas ierēdnis, kurš cēlies no dižciltīgas ģimenes un pieņēmis kristietību. Pēc viņa nāves šajā vieta parādījies mirru avotiņš, kuram tiek piedēvētas daudzas ārstnieciskas īpašības. 1978. ir nozīmīgs gads šīs baznīcas vēsturē. Toreiz Svētā Dmitrija pīšļi tika pārvesti no Svēta Laurentija abatijas Kampo (Itālija). Kopš tā laika svētā pīšļi glabājas sudraba urnā baznīcā. Pievērsiet uzmanību mozaīkām un freskām, kurās attēlots imperators Justiniāns, Katakuzinoss IV un Saloniku arhibīskaps Grigorijs Palama. Dievnama pagrabā tagad atrodas muzejs, kurā izstādītas dažādas skulptūras un baznīcas piederumi.

Svētas Sofijas katedrāle

Svētās Sofijas katedrāle tika uzbūvēta 8 gs. milzīgas agrīnās kristietības bazilikas vietā, kura tika izpostīta 620.gada zemestrīcē. Katedrāle ir slavenās Konstantinopoles Agia Sofia kopija. Tās interjers dekorēts ar brīnišķīgām Bizantijas laika mozaīkām un freskām. Īpašu apmeklētāju interesi izraisa mozaīka ar Kristus augšāmcelšanās attēlu. Savukārt, katedrāles kupols rotāts ar mozaīkām no ikonoklasta laikiem. Bez tam, aplūkojiet 11 gs. freskas un skulpturālos dekorus, kas rotā kolonas un ambonu. Baznīca darbojas arī mūsdienās, tāpat, kā lielākā daļa citu baznīcu.

Arheoloģijas muzejs

Muzeja ekspozīcijā iekļauti: neolīta, dzelzs laikmeta, arhaiskā, klasiskā laikmeta un Romas perioda atradumi. Šeit var ieraudzīt zelta rotaslietu darinājumus, kā arī apskatīt senos Maķedonijas un citu reģionu ieročus. Viens no muzeja spārniem veltīts unikālajiem Maķedonijas Filipa kapeņu atradumiem. To 1977.gadā Verginā atklāja pazīstamais grieķu arheologs M.Andronikos. Saloniku arheoloģiskais muzejs atzīts par vienu no labākajiem arheoloģiskajiem muzejiem pasaulē.

Bizantijas kultūras muzejs

Muzeja patstāvīgajā ekspozīcijā ir dažāda veida Bizantijas laika mākslas eksponāti. Tie atspoguļo laika periodu no Bizantijas uzplaukuma līdz norietam 1453.gadā. Šeit apskatāmie eksponāti neapšaubāmi ir tā laika tautas un sabiedrības kultūras liecības. Periodiski, par attiecīgo laikmetu muzejā tiek izstādītas ekspozīcijas arī no citiem pasaules muzejiem.

Mūsdienu mākslas muzejs

Tika izveidots 1997 gadā. Muzeja vēsturē nozīmīgs posms sākās ar Georga Kostakisa slaveno krievu avangardistu kolekcijas iegūšanu. Muzejs atrodas Moni Lazaristo ēkā. Tas ir uzskatāms par viens no interesantākajiem muzejiem pasaulē gan pastāvīgo, gan mainīgo ekspozīciju dēļ.

No daudzajiem pilsētas muzejiem, interesants ir kinematogrāfijas muzejs, kurš atrodas pilsētas ostā. Kā arī Ataturka muzejs, kurš veltīts Salonikos dzimušajam mūsdienu Turcijas veidotājam.

Bizantijas Saloniki – ceļojums varenās pilsētas vēsturē

Visā Grieķijas teritorijā, gan tās kontinentālajā daļā, gan uz salām līdz pat mūsdienām ir saglabājušās Bizantijas impērijas milzīgās bagātības. Arheoloģiskajos izrakumos atrasti vairāk nekā 300 arheoloģiskie pieminekļi,  no kuriem, visvairāk Grieķijas ziemeļu galvaspilsētā – Salonikos.

Bizantijas laikā, Salonikiem bija nozīmīga loma vēsturiskajos notikumos. Biezie aizsargmūri palīdzēja paglābt pilsētu laikā, kad tai vairākkārtīgi uzbruka barbaru ciltis. Rezultātā, 1000 gadu laikā pilsēta tika iekarota tikai4 reizes.

Saloniki bija Bizantijas impērijas administratīvas centrs, kas sniedza dažādus pakalpojumus. Bez tam, šeit tika izvietots karaspēks un metropolīta rezidence, kas vadīja 12 bīskapus. Caur ostu produkti tika izplatīti visā Balkānu teritorijā. Jāpiebilst, ka Saloniki ir lielāka ostas pilsēta Balkānu pussalā.

Un tas vēl nav viss. Šī varenā pilsēta saistīta ar varenu cilvēku vārdiem, kas kādreiz dzīvojuši Salonikos. Piemēram, Ioannis, Thesaloniku arhibīskaps (VII gs), Leo Matemātiķis – Bizantijas matemātiķis un mehāniķis (IX gs.), Thessaloniku Efthāsijs (XII gs) un Grigorijs Palama – Thessaloniku arhibīskaps, kristīgais mistiķis, Bizantijas sludinatājs un filosofs (XIV gs) kā arī svētais Saloniku Simeons (XV gs) un daudzi citi. No šejienes sākās brāļu Kirila un Metodija misionārās darbības slāvu tautu kristianizācijā.

Līdzīgi kā Konstantinopolē, spēcīgs garīgais uzplaukums Salonikos tika novērots Bizantijas viduslaikos, kas atstāja iespaidu arī uz Svēto Atona kalnu. Neskatoties uz reliģiskajiem konfliktiem (isihazmu), pilsoņu kariem un sociālajiem nemieriem (Zilotiem), kas notika XIV gs. Saloniki piedzīvoja uzplaukumu arhitektūrā, ikonogrāfijā un mozaīkā.

Pēc nemierīgā perioda XIV gs. beigās un īsā Venēcijas kundzības laika (1423-1430), Saloniki vardarbīgi tika pievienoti Murada II impērijai (1430) un sākās jauna vēstures ēra pilsētas dzīvē.

Salonikiem ir apbrīnojama vēsture, kas īpaša ar to, ka pilsēta spējusi attīstīties pat visgrūtākajos laikos.

Pilsētu 315. gadā p.m.ē., dibināja Maķedonijas karalis Kassandrs. Pilsētu viņš nosauca savas sievas, Maķedonijas troņa princeses Tessaloniki vārdā. Viņa bija Aleksandra Lielā pusmāsa. Saloniki bija otrā nozīmīgākā pilsēta Bizantijas impērijā, kas valdīja līdzās Konstantinopolei. Saloniki atbalstīja Konstantinopoles politiku impērijas Eiropas daļā- Balkānos, kļūstot par garīgās mākslas centru. No IV gs. līdz 1430.g., Saloniki bija Osmaņu gūstā.

Pēc zinātnieku domām, Saloniki ir vienīgā Bizantijas pilsēta Eiropā, un iespējams, arī visā pasaulē, kas saglabājusies arī šodien. Tas ir īsts brīvdabas muzejs ar unikāliem pieminekļiem – no agrīnās līdz vēlās Bizantijas laikiem.

Mūsdienās, ierīkojot metro līnijas, kas iet caur vecpilsētai, ik dienas tiek atrasti jauni Bizantijas laikmeta artefakti. Viens no lielākajiem atradumiem ir tā saucamā Vidus iela (Μέση Οδό), kas atklāta Venizelu stacijā. Tas ir antīko laiku 70 metrīgs fragments no romiešu ceļa, kas izklāts ar marmora flīzēm.

Bizantijas laika pieminekļi Grieķijas ziemeļu galvaspilsētā, kas saglabājušies līdz mūsdienām, ir spilgti Bizantijas mākslas un kultūras paraugi. 1988.gadā UNESCO iekļāva Saloniku agrīnās kristietības un Bizantijas pieminekļus pasaules kultūras mantojumu sarakstā, kā apbrīnojamus arhitektūras un monumentālās mākslas paraugus.

Pavadot brīvdienas Grieķijā, Saloniku pilsētā, apskatiet lieliskos Bizantijas laika dievnamus, aizsargvaļņus un daudzus citus šī laikmeta apskates objektus.

Saloniku aizbildņa Svētā Dimitria bazilika

Svētā Dimitrija baznīca kopā ar Balto Torni (λευκος πυργος) ir pilsētas Bizantiskā vizītkarte.

Romas impērijas laikā šeit atradās publiskās pirtis (romiešu termas), kur saskaņā ar leģendu tika ieslodzīts svētais Dimitrijs un miris mocekļa nāvē.

Svētā Dimitrija bazilika (Agio Dimitrio) ir piecstūru formas templis ar centrālo jomu ēkas austrumu pusē.

Pirmais templis tika uzcelts V gadsimtā, bet tika sagrauts spēcīgā zemestrīcē 620 gadā. To ātri atjaunoja, saglabājot iepriekšējo izskatu. 1493.gadā turki baznīcu pārveidoja mošejā, tai paša laikā, atļaujot kristiešiem pielūgt savu svēto kapelā, kas atradās dievnama ziemeļrietumu pusē. Pēc atbrīvošanās no Otomāņu kundzības, baznīca tika atgriezta kristiešiem.

Baznīca cieta arī lielā ugunsgrēka laikā, kurš 1917 gadā izpostīja lielu daļu pilsētas. Šī iemesla dēļ ir saglabājušās tikai 9 mozaīku kompozīcijas no V-IX gs. Kopā ar svēto Dimitriju, ko Krievijā atpazīst kā Soloniku Dimitriju, bieži attēlo pilsētas iedzīvotājus un pārvaldes locekļus, kas palīdzēja atjaunot cietušo baznīcu.

Jāatzīmē, ka aiz baznīcas sienām atrodas Venēcijas tirgotāja Lukas Spanduni kaps. Viņu šeit 1481.gadā apbedīja Saloniku iedzīvotāji pateicībā par to, ka viņš maksāja Osmaņiem nodevas, lai svētā Dimitrija dievnams netiktu pilnībā pārvērsts par mošeju. Kaps ir izgatavots no marmora un ir itāļu renesanses stila paraugs.

Svēta Dmitrija baznīcas pagrabā līdz pat mūsdienām saglabājusies daļa no romiešu termām. Šo vietu sauc par Kriptu. Teieslodzījumā mira svētais Dmitrijs. Par svētvietu to uzskata arī tāpēc, ka te atrodas milzīgā izlietne, kurā tecēja svētās mirres. Tieši tāpēc Svēto Saloniku Dimitriju sauc arī par Dmitriju Mirrteci.  

Visā Bizantijas perioda laikā, katru oktobri tika svinēti ortodoksālie Svētā Dmitrija svētki. Šajā laikā uz pilsētu plūda svētceļnieki no visiem Eiropas stūriem.

Mūsdienās šī tradīcija ir saglabājusies. 25 oktobrī Salonikos svin Saloniku Dmitrija dienu. Tie ir vietējās nozīmes svētki un, attiecīgi, brīvdiena Saloniku iedzīvotājiem. Visa pilsēta svin sava debesu svētā aizbildņa svētkus. Jāatzīmē, ka svētkos piedalās ne tikai daudzi ticīgie un svētceļnieki, bet arī Grieķijas prezidents, vai ministru prezidents.

Par cik svinību laiks saskan ar ražas novākšanas laiku, līdztekus svētajam Dmitrijam tiek godināta arī ražas dieviete Dimitra (Dēmetra).

Rotonda (Svētā Georgija baznīca) – Galērija triumfa arka

Apmēram mūsu ēras 300.gs, Cēzars Galērijs uzsāka iespaidīgu būvniecību Salonikos. Sākta pils kompleksa būvniecība 150 000 m2 plašumā, kura ietilpa Rotonda, Triumfa arka, hipodroms un citas būves. No šīm celtnēm, mūsdienās saglabājusies tikai Rotonda un daļa no arkas. Vietā, kur atradās pils tika veikti arheoloģiskie izrakumi un daļu no tiem var redzēt Navarinu laukumā.

Pastāv ļoti daudzas versijas ar Rotondas būvniecību. Vairums apgalvo, ka Rotonda bija celta kā imperatora Galērija mauzolejs. Tomēr, kā zināms, tas netika izmantots šim mērķim, jo imperators tika apglabāts tālu no pilsētas robežām. Savukārt citi uzskata, ka uzceltais dievnams bija veltījums Kabiram vai Zevam. Jebkurā gadījumā, ēkas apaļā forma, kuras dēļ piemineklis tika nosaukts par Rotondu, ir unikāls grieķu kultūrai, jo tas līdzinās Romas Panteonam.

Rotonda celta no ķieģeļiem un sniedzas 30 m augstumā.

Agrīnās kristietības laikā ēka tika piemērota kristīgajai baznīcai un veltīta Erceņģeļiem (debesu svētajiem spēkiem). Tajā laikā baznīca bija dekorēta ar brīnišķīgām mozaīkām, kas atzītas par vienām no vecākajām Austrumu mozaīkām. Diemžēl, liela daļa no tām nav saglabājusies, tāpat kā marmors ar kuru bija apmestas sienas.

No 1523 līdz 1590.gadam Rotondā atradās Saloniku Metropolitēns. Tad tā tika pārveidota par mošeju, kurai rietumu pusē tika uzbūvēts minarets, bet ēkas priekšā portiks.

Nosaukums Agios Georgios (Svētais Georgijs) tika piedēvēts Rotondai pateicoties nelielajai baznīciņai, kas atradās tās tuvumā. Laikā, kad Rotondā bija ierīkota mošeja, šajā baznīcā tika uzglabāti svētie baznīcas piederumi.

Rotondas priekšā, uz Egnatijas ceļa, kas kādreiz bija antīkā maģistrāle un ir centrālā iela mūsdienu Saloņikos, atrodas slavenā Galērija triumfa arka, vai Kamara, kā to sauc vietējie iedzīvotāji. Kamara tulkojumā no grieķu valodas nozīmē arka.

Senatnē arka balstījās uz 4 masīvām centrālajām kolonnām un četrām sānu kolonnām, kas izvietotas kvadrātā un bija savienotas ar kupolu. Mūsdienās saglabājies tikai fragments no trijām rietumu arkas kolonnām, kuru klāj bareljefs ar detalizēti atainotu Galērija karagājienu uz Austrumim 279.gadā.

Citi Bizantijas  laika pieminekļi Salonikos

Kā zināms, Saloniku pilsētas robežas Bizantijas laikā tika iezīmētas ar bieziem aizsargmūriem (IV-V gs.) un nozīmīga to daļa saglabājusies arī mūsdienās – austrumos, rietumos un pilsētas ziemeļos. Mūris noslēdzas Augšpilsētā ar Eptapirgo (Septiņiem torņiem). Šis bija viens no vissvarīgākajiem nocietinājumiem, jo kā zināms, Saloniki bija otra nozīmīgākā Bizantijas pilsēta.

Galvenās pilsētas ielas, kas iet paralēli jūrai ir Egnatija un Agio Dmitrio, kur atrodas tāda paša nosaukuma katedrāle. Perpendikulāri šīm ielā iet Venizelou iela, Ionoseal Dragumi, Agia Sofia. Šis ir pilsētas senāko ielu rajons, kuru maršruti saglabājušies vēl no romiešu valdīšanas laika. To apstiprina arheoloģiskie atradumi, kas tika atrasti līdz ar jaunu metro staciju uzbūvi. Izradās, ka pazemē, zem mūsdienu Saloniekiem atrodas vesela Bizantijas laikmeta pilsēta.

Pēdējos izrakumos arheologi atklāja, kur atradās Konstantīna Lielā būvētā osta (m.ē.322.g), kā arī noskaidroja hipodroma atrašanās vietu. Tika uzietas baznīcas, ūdens rezervuāri, termas, darbnīcas, dzīvojamās mājas, torņi, nekropoles, proti, ēkas, kas veido pilsētas struktūru.

Ne tik plaši pazīstami, bet ne mazāk nozīmīgi Bizantijas laikmeta pieminekļi, ir divas agrīnās kristietības kapsētas. Viena no tām atradās pilsētas austrumu pusē, kur tagad ir universitātes pilsētiņa (Panepistenopoli), bet otra rietumos (ārpus aizsargmūrim – līdz pat Neapolei). Ļoti interesantas ir freskas, kas dekorē daudzas kapu kopiņas, datētas III-VI m.ē.gs.

Lieliskus agrīnās kristietības mozaīku paraugus var apskatīt gan Svētā Dmitrija katedrālē un Rotondā, gan arī sekojošās baznīcās:  Ahiropitu dievmātes baznīcā (V gs) un Agia Sofia (Dievišķās gudrības dievmātes baznīcā VIII gs) kā arī Latomu klosterī (VI gs).

Visas Saloniku Bizantijas baznīcas ne tikai lepojas ar lieliskiem sienu gleznojumiem, bet arī neapšaubāmi ir spoži Bizantijas arhitektūras paraugi. XI gadsimtā šeit tika uzcelta skaistā Halkeona dievmātes baznīca, kas atradās vara darbnīcu rajona, no kura arī cēlies tās nosaukums. Baznīca pazīstama ne tikai ar savu īpašo fasādi, bet arī lieliskām freskām.

Savukārt, ēkas un baznīcas, kas raksturo vēlo Bizantijas arhitektūru ir : Svētās Jekaterīnas baznīca (XIII gs.), Svētā Padeleimona baznīca (XIV gs.), Pravieša Eliasa dievnams (XIV gs.), Svētā bāreņa Nikolaja baznīca (XIV), kā arī Glābēja baznīca (XIV) un Svēto Apustuļu baznīca (XIV gs), Vladatona klosteris (VIX) un Bizantijas termas (XIV).

Neaizmirstiet, ka Saloniki ir mūsdienīga pilsēta ar senu vēsturi. No šejienes var veikt dažādas vienas dienas ekskursijas uz: Piēriju, Olimpa kalnu, Halkidiki pussalu un Svēto Atona kalnu. Kā arī Meteoras klosteriem, Arideju un Kastoriju. Turklāt šodien Saloniki arvien vairāk asociējas ar iepirkšanos (ar ievērojamām sezonas un starpsezonu atlaidēm), kas arī ir lielisks īslaicīgs ceļojums (brīvdienu tūres, city break).

Izvēloties ceļojumu uz Grieķiju, vērsieties pie vadošā tūrisma operatora Grieķijā – “Mouzenidis Travel”, kurš piedāvās visplašāko izvēles programmu un interesantākos maršrutus pilnvērtīgai atpūtai!

Uz tikšanos Salonikos!