Kavala. Atpūta un tūres 2024

Kavala– neliela ainaviska pilsētiņa Grieķijā, kas atrodas tāda paša nosaukuma līča piekrastē. Tā ir mūsdienīga piekrastes pilsēta, kas celta kā amfiteātris Simvolo kalna pakājē un spējusi saglabāt seno laiku kolorītu. Atrodas valsts ziemeļaustrumos, 680 km no Atēnām un 165 km no Salonikiem, tieši iepretī Ziemeļgrieķijas pērlei– Tasas salai.

Šī galvaspilsēta ir otra lielākā Maķedonijas pilsēta un osta, kā arī svarīga Ziemeļgrieķijas stratēģiskā osta.  Lielas platības, mūsdienīgas ēkas, tirdzniecības centri pilsētas rietumu daļā - harmoniski spēj līdzās pastāvēt ar šī reģiona tradicionālajām mājām, nelieliem dārziem starp tām un akmens ieliņām.

„Vecpilsēta”, Imareta, neoklasicisma stilā būvētās ēkas, lieliskas samtainas pludmales, gaiši zilas debesis un bāka. Tas viss veido pasakainu skatu, uz kuru skatoties no jebkuras puses, skatienam pavērsies neatkārtojams skaistums.

Kavalai ir unikāla priekšrocība – pagātne un nākotne apvienojas tādā mākslā, kas rada iespaidu, ka laiks šeit apstājas.

Grandiozie pagātnes pieminekļi rotā pilsētu un organiski saskan ar mūsdienu ritmiem, tajā pašā laikā neizsaucot nogurumu. Tās dabiskais skaistums jūs vilinās: sulīgi meži un lieliskas kalnu  ainavas, tīra gaiši zila jūra un mazas saliņas, kā magnēti, kas piesaista dabas cienītājus. Šī vieta iedvesmoja dzejniekus, māksliniekus, muzikantus, iekarojot viņu mūžīgo mīlestību.

Vēsture

Pilsētas vēsture sākas aizvēsturiskajos laikos. Pirmās ziņas par to atrodamas Homēra darbos un Atēnas savienības arhīvos.

Pilsēta kļuva pazīstama visā pasaulē pēc romiešu karaspēka ierašanās, sākoties vēsturiskajai kaujai Filipīnās.  Tā ir pirmā Eiropas pilsēta, kura pieņēma kristietību, pēc apustuļa Pāvila atnākšanas.

Pilsētu ap VI gs.p.m.ē. dibināja Paros salas iedzīvotāji, nosaucot to par Neopoli (jauna pilsēta). No 1371.gada līdz 1912.gadam Kavala bija Osmaņu impērijas daļa.  Vecpilsētas augstienē atrodas Kavalas cietoksnis, kas celts XV.gs pirmajā ceturksnī uz bizantiešu perioda cietokšņa drupām. Dažādā laikā to pabeidza celt bizantieši, venēcieši un turki. 1769.gadā šeit piedzima Muhameds Alī, Ēģiptes valdnieks, albānietis pēc izcelsmes. 

Kopš viduslaikiem pilsētu un tās apkārtni apdzīvoja daudz slāvu, kuri pretendēja uz šīm teritorijām. Kavalu 1912. – 1913.gados, 1916.-1918.gados un 1941.gados-1945.gados okupēja bulgāri. Pēdējās okupācijas laikā – grieķu vidū bija daudz upuru. Atstāt Kavalu bulgāriem prasīja Staļins, Potsdamas konferencē, bet saņēma no sabiedrotajiem atteikumu.

Vecākie arheoloģiskie eksponāti, kas atrasti pilsētas un tās apkārtnes teritorijā, tiek attiecināti uz paleolīta laikmetu. Tajā laikā ūdens līmenis jūrā bija daudz zemāks nekā mūsdienās un Tasas sala bija savienota pa sauszemi ar pārējo daļu. Vidējā akmens laikmetā, ledus kušanas laikā, ūdens līmenis ievērojami pacēlās, apludinot šo šaurumu un atdalot Tasas salu no pārējās sauszemes. Pirmās apmetnes šeit radās jau neolītā – 5600 gs.p.m.ē. vara laikmetā radās Sotiru Tasosa klints – vienīgā senā apmetne Balkānos, kuru iekļāva siena. Vara laikmeta noslēgums saistās ar mikēnu kultūras ietekmi. Liela daļa tā laika atradumu liecina par dienvidu Tasas saikni ar dienvidu jūru jūrniekiem. Slavenākā – lieliskie alu zīmējumi netālu no mūsdienu Fīlipi ciema.

Mūsdienu pilsēta uzcelta uz divu ievērojamu vietu drupām: Antisarra (mūsdienu Kalamitca) un dzelzs laikmeta ciema, kas atrodas austrumu virzienā no mūsdienu pilsētas (Perigelio rajons). Diemžēl ir saglabājies tikai Antisarras sienas gabals, kurš patlaban stāv starp pilsētas daudzstāvu mājām.

Ap 7.gs.p.m.ē., pēc ilgstošā kara ar trāķiešu ciltīm, lai no tiem pasargātos, Tasas iedzīvotāji uzcēla Jaunpilsētu (Neapoli). Pilsēta ne tikai atradās stratēģiski svarīgā vietā – dabiska osta, kas savienoja rietumus ar austrumiem, tā bija uzcelta ar derīgajiem izrakteņiem bagātajā Tasā, tuvu no zeltu nesošās Pigeon kalnu grēdas un auglīgajām Filipīnu un Nestos ielejām. Peleponēsas kara laikā pilsēta atbalstīja Atēnas (līdz pat 340 gs.p.m.ē.), kad to iekaroja Maķedonijas cars Filips.

Ekonomika

Pagājušā gadsimta 20.gados pilsēta sāka strauji attīstīties. Šodien tā aizņem otro vietu pēc iedzīvotāju skaita Maķedonijā un Trāķijā, pēc Salonikiem.

Šodien šeit dzīvo ap 60.000 cilvēku.  Pateicoties dažādiem derīgajiem izrakteņiem un naftai,  attīstās smagā un naftas pārstrādes rūpniecība, marmora un stikla apstrāde. Šeit darbojas vienīgā fosfora mēslojumu ražošanas rūpnīca valstī. Rūpniecības un tirdzniecības attīstībai, netālu no Kavalas tika uzcelta jauna osta, kas pilnībā apkalpo reģiona ekonomisko darbību. Šeit ir attīstīta arī zivjrūpniecība. Kavalā atrodas lielākā zivju piestātne Vidusjūrā, no kuras produkcija nonāk Grieķijas iekšējā tirgū un starptautiskajā tirgū.

Tuvākā lidosta (Megas Aleksandros) atrodas apmēram 25 km attālumā no Kavalas, pie Hrisuolises pilsētas.