Par Grieķiju

Grieķijai ir teju Mekas reputācija neskaitāmu iemeslu dēļ. To skaitā – maigs Vidusjūras klimats, silta jūra, labiekārtotā piekrastes zona, attīstītā infrastruktūra un ievērojamo vietu pārpilnība. Tas viss vilina šeit atpūtniekus no visas pasaules.

MOUZENIDIS TRAVEL aicina izbaudīt atpūtu Grieķijā – vienā no visapbrīnojamākajām un viesmīlīgākajām Vidusjūras valstīm. 

Daži fakti tiem, kas vēlas aizbraukt uz Grieķiju

Katru gadu MOUZENIDIS TRAVEL uzņem Grieķijā vairākus tūkstošus tūristu no Krievijas un citām NVS valstīm. Kompānijai ir pašu pārstāvniecības; tai ir ilggadēja veiksmīga darba pieredze tūrisma sfērā Grieķijā.

Kādas ir Grieķijas kā atpūtas vietas priekšrocības?

• Izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums: valsti apskalo 3 jūru ūdeņi, tās sastāvā ietilpst 3000 salu ar unikālām dabas ainavām.
• Labvēlīgie klimatiskie apstākļi: klimats, salīdzinot ar citiem Eiropas kūrortiem, ir ļoti maigs.
• Lielākā kūrortu un lielo pilsētu daļa atrodas tiešā jūras tuvumā.
• Attīstītā infrastruktūra, kas neizjauc dabas ainavu harmoniju.
• Ievērojamas vēsturiskās vietas, pasaules vēstures dārgumi un apskates objekti.

Tā ir tikai neliela daļa priekšrocību, kas runā par labu braucieniem uz Grieķiju, ar atpūtas vai ekskursiju apmeklējuma, apskates vai mācību, darījumu vai citu vizīšu mērķi.
Sniedzam jums detalizētāku informāciju, kas palīdzēs Jūsu vēlmei „Gribu uz Grieķiju!” pārvērsties par stingru apņemšanos.

Grieķija – vispārīgas ziņas

Grieķija atrodas Vidusjūras reģiona austrumos, 3 kontinentu – Āzijas, Āfrikas un Eiropas - saskares punktā. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Albāniju, ziemeļos – ar vienu no bijušās Dienvidslāvijas republikām un Bulgāriju, bet austrumos – ar Turciju.

Valsti apskalo jūras, kas ir Vidusjūras baseina daļa: rietumos – Jonijas jūras, austrumos – Egejas, bet dienvidos – Lībijas jūra. Valsts platība – 132 000 kv. km, iedzīvotāju skaits, saskaņā ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem, ir 11 milj. cilvēku, no kuriem 95% ir grieķi. Grieķija sastāv no kontinentālās daļas un salām. Grieķijai pieder vairāk kā 1000 salas, vislielākās no kurām – Krētas sala, Evbejas sala (gr.: Evijas), Mikēnas, Santorīni, Hiosas sala, Korfu (gr.: Kerkira), Lesbosa (gr.: Lesvos), Rodas sala, Tasas sala u.c. Vairākums salu ir neapdzīvotas.

Grieķijas administratīvi teritoriālais iedalījums

Saskaņā ar „Kallikratis programmu” (likums 3852/2010), no 2011. gada 1. janvāra, Grieķija administratīvi iedalās septiņos decentralizētajos apgabalos, 13 perifērijās (reģionos) un 325 municipalitātēs (dēmoss).

Grieķijas decentralizētie apgabali īsteno valsts politiku reģionālajā līmenī.

Kopā to ir 7 (Atika, Tesālija – Centrālgrieķija, Epīra, Peloponesa, Egejas jūras salas, Krētas s., Maķedonija un Frakija), katra apgabala galva ir ģenerālais sekretārs, ko ieceļ valdība, un kas rīkojas saskaņā ar tās direktīvām. Apgabalu darbā tāpat svarīga loma ir padomei, kuras locekļi ir attiecīgo reģionu un municipalitāšu pārstāvji.

Grieķijas perifērijas (pašvaldību administratīvās vienības)
1) Atika (Atēnas, Austrumu Atika, Pireja (Pireosa), Rietumu Atika)
2) Centrālgrieķija (Evbeja, Evritanija, Fokida, Ftiotida, Beotija (Viotia))
3) Centrālā Maķedonija (Halkidikes pussala, Imatija, Kilkisa, Pella, Piērija, Seresa, Saloniki)
4) Krētas sala (Hanija, Herakliona, Lasitija, Retimnija)
5) Austrumu Maķedonija un Frakija (Drama, Evrosa, Tasas sala, Kavala, Rodopi, Ksanti)
6) Epīra (Arta, Janina, Preveza, Tesprotija)
7) Jonijas salas (Kerkiras s. (Korfu), Kefalonijas s., Lefkadas s., Zakintosa s., Itakas s.)
8) Egejas ziemeļu salas (Hiosas s., Lesbosas s., Samosas s.)
9) Peloponesa (Arkādija, Argolīda, Korinta, Lakonija, Mesinija)
10) Egejas dienvidu salas (Kiklādas, Dodekanesa)
11) Tesālija (Kardica, Larisa, Magnēzija, Trikala, Sporades salas)
12) Rietumgrieķija (Aheja, Etolija un Akarnanija, Elīda)
13) Rietumu Maķedonija (Florina, Grevena, Kastorija, Kozani)
Agion Orosa - autonoms reģions, mūku valsts.

Valsts galvaspilsēta ir leģendārā pilsēta Atēnas ar aptuveni 5 milj. iedzīvotāju skaitu. Citas lielas pilsētas - Saloniki (gr.: Tesaloniki), Patras, Volosa, Herakliona, Larisa u.c.

Grieķija – pārsvarā kalnaina valsts. Tās augstākā virsotne Mitika (2917 m) pieder Olimpa kalnu grēdai (gr.: Olimpos). Mūsdienu Grieķija izceļas ar savu attīstīto tūrisma infrastruktūru. Tas arī saprotams: no 3 pusēm valsti apskalo jūras, kas padara atpūtu Grieķijā par ļoti populāru tūrisma virzienu. Savos krastos tā uzņem ap 11 milj. tūristu katru gadu – gandrīz tikpat, cik sastāda valsts pamatiedzīvotāju skaits.

Rūpniecisko uzņēmumu te nav daudz. Savukārt lauksaimniecība ir ļoti labi attīstīta, ko, pirmkārt, veicina labvēlīgs klimats. Lauksaimniecībā ir nodarbināti ap 20% no iedzīvotāju skaita. Zemkopības galvenie produkti ir graudaugu un pākšaugu kultūras, tabaka, kokvilna, olīvas, augļi un dārzeņi.

Grieķu valoda

Valsts valoda ir jaungrieķu valoda, kas ir attīstījusies uz sengrieķu valodas pamata. Seno grieķu valoda spēcīgi ietekmēja pasaules kultūru un ir viena no senākajām pasaules valodām (tās rakstiskās liecības attiecināmas uz 8 gs. p.m.ē.). Sengrieķu valodas ietekmi uz slāvu valodām ir grūti nenovērtēt. Tā ir pamanāma arī valodu virknes grafikā, arī fonētikā, arī leksikā, arī sintaksē. Komunikācijai ar tūristiem parasti lieto angļu un vācu valodu. Grieķijā dzīvo daudz izbraucēju no bijušās Padomju Savienības, tāpēc daudzās vietās var dzirdēt krievisko runu.

Lai apmierinātu ar katru gadu augošo tūristu plūsmu, Grieķijā veiksmīgi funkcionē kompānijas filiāles Saloniku un Atēnu pilsētās, Halkidikes pussalā, Krētas salā. MOUZENIDIS TRAVEL kompānijas ofisi darbojas Krievijā, Ukrainā, Kazahstānā, Baltkrievijā, Moldovā, Serbijā, Latvijā.

Laika apstākļi Grieķijā. Grieķijas klimats 

Grieķija ietilpst Vidusjūras klimatiskajā zonā; vasarā šeit gandrīz nav lietu, bet ziemā var būt lietusgāzes ar vētrām. Kopumā, Grieķijas klimats ļauj atpūsties te jebkurā gadalaikā un jebkurā veselības stāvoklī, protams, ja atpūta tiek pareizi plānota.

Peldēšanas sezona Grieķijā parasti sākas maijā, protams, arī aprīlī var baudīt „saules” un „jūras” vannas, bet diez vai šajā laikā Jūs pludmalē sastapsiet vietējos grieķus, kuri izvēlās atklāt peldēšanās sezonu jūnijā.

Ziema Grieķijā iestājas tad, kad gaisa temperatūra nokrītas līdz +6 grādiem, bet tāda temperatūra turas ne ilgāk par 2 nedēļām. Vidējā gaisa temperatūra ziemā ir +12 grādi. Visaukstākais mēnesis – februāris. Janvārī un martā arī ir salīdzinoši auksts, kas, neapšaubāmi, tikai priecē kalnu slēpošanas un citu ziemas atpūtas veidu cienītājus. Ļoti reti kad ziemā uzsnieg sniegs, tas turas ne ilgāk par 3 dienām. Tomēr kalnu virsotnes gandrīz vienmēr ir sniega apsegtas. Kā zināms, piejūras pilsētās, pateicoties jūrai, klimats ir maigāks. Karstajās vasaras dienās un naktīs piekrastē var baudīt patīkamu, svaigu vējiņu.

Laiks Grieķijā pēc mēnešiem:  

Nauda

Visā Grieķijas teritorijā tiek lietota Eiropas valūta – eiro. Daudzos lielajos un mazajos uzņēmumos tiek pieņemtas kredītkartes, tādas kā: Visa, Diner’s Club, MasterCard, American Express u.c. Valūtu var samainīt bankās, maiņas punktos vai viesnīcās. Izbraucot no Grieķijas, atlikušos eiro var samainīt pret jebkuru konvertējamo valūtu.

Grieķijas viesnīcu saraksti pēc reģioniem

Atēnas, Saloniki, Halkidikes pussala, Tasas s., Krētas s., Rodas s., Korfu s., Piērija, Kastorija, Mikonosa s., Santorīni s.

Grieķijas politiskā iekārta
Grieķija ir parlamentārā republika, ar prezidentālās valdīšanas formu. Valsts galvu – prezidentu (pašlaik Karols Papulijs) ievēl parlaments, uz 5 gadu termiņu. Likumdošanas varu realizē vienpalātas parlaments, kas sastāv no 300 deputātiem, kurus ievēl uz 4 gadiem. Partija, kas guva uzvaru pēdējās vēlēšanās, ir valdošā. Vēlēšanas notiek katrus 4 gadus; balsstiesības pilsonis saņem, sasniedzot pilngadību (18 gadus). Izpildvara pilsētās notiek „dimarhio” (mērija), bet laukos „kinotita” (ciema padome). Grieķijā ir daudz dažādu virzienu politisko partiju. Vislielākās no tām – PASOK (Visgrieķijas sociālistiskā kustība) un Nea Demokratia (Jaunā Demokrātija) – labējā partija. Jāatzīmē, ka grieķi ļoti interesējas par politiku, var stundām ilgi apspriest to vai citu problēmu, kā arī izmisīgi aizstāvēt savas politiskās pārliecības. Reti sastapsiet cilvēku, kas nepieder nevienai partijai.