Atpūta Atēnās. Tūres uz Atēnām

AKROPOLE

Tulkojumā no grieķu valodas Akropole nozīmē – „augšējā pilsēta”. Partenons ir Akropoles pērle. Tas ir pilsētas simbols un galvenais apskates objekts. Tāpēc ekskursija Atēnās parasti sākas no šejienes.

V gadsimta p.m.ē. vidū, pēc Perikla iniciatīvas, Atēnās tika veikta nozīmīga būvniecība: uzbūvēti trīs tempļi un monumentāli vārti. Bet nedaudz vēlāk arī Dionīsa un Atikas Heroda teātri.

Propilejas ir ieeja Akropolē. Tie ir marmora vārti ar piecām ieejām centrā, kurus no abām pusēm ieskauj sešu kolonnu zāles ar sānu portikiem. Kreisajā sāna atrodas pinakotēka. Dažādos laikos Propilejas kalpoja kā arhibīskapa rezidence, vēlāk kā krustnešu pils, tad turku ieroču glabātuve. XVII gadsimtā Turcijas karā, Akropoles aplenkuma laikā, Propilejām uzkrita lode un tā tika stipri bojāta. Atjaunošana veikta XIX gadsimtā.

Partenons ir Atēnu simbols. Templis, godājot dievieti Atēnu (nevainīgo), tika būvēts slavenā skulptora un arhitekta Fīdija vadībā. Tam apkārt slejas 10 metrus garas doriešu kolonnas. Tempļa frīzes atspoguļo ainas no grieķu mītiem un Trojas kara. Lai radītu ideālu vizuālo priekšstatu, tempļa konstrukcijā tika ievērotas „zelta griezuma” proporcijas. Templī iekšā atradās slavenās Atēnas skulptūra, veidota no zelta un ziloņkaula, ar Nīki labajā rokā. Skulptūra tika izrādīta ikgadējās panatēniešu procesijās, kurās notika dzīvnieku upurēšana, kā arī mūzikas un sporta sacensības. Šajās dienas, priesteri ietērpa dievietes skulptūru jaunās drēbēs, kuras izgatavoja labākie pilsētas meistari.

Saskaņā ar leģendu, tajā vieta, kur šobrīd atrodas Erekteiona templis, Poseidons un Atēna strīdējās par tiesībām kļūt par pilsētas aizbildni. Templis tika nosaukts mītiskā Atēnu karaļa Erekteija vārdā. Atšķirībā no citiem tempļiem, kas būvēti klasiskajā periodā, Erekteiona templis ir asimetrisks, tā sienas veido logi. Templis izbūvēts dažādos līmeņos un iekšpusē sadalās trijās telpās. Dienvidu puses portika karnīzi balsta nevis kolonnas, bet sešas kariatīdes. Tās ir sieviešu skulptūras, kas pilda kolonnu funkciju. Skulptūru oriģināli atrodas Akropoles muzejā. Templī atrodas mītisko karaļu Ereikteja un Kekropa, kā arī Atēnas un Poseidona svētnīca.

1878.gadā tika uzcelts Akropoles muzejs, Akropoles arheoloģisko izrakumu eksponātu novietošanai. Tajā atrodams ievērojams Atēnas tempļa kores fragments, kurā atveidota epizode no dievu un gigantu cīņām. Tajā attēlota triumfējošā Atēna un Zevs, šī kara uzvarētāji. Te atrodas arī daļas no Partenona frīza, frontona skulptūras, kas ataino Hērakla cīņas ar dažādiem mītiskiem radījumiem, kā arī saglabājušies fragmenti, kas atveido panātēniešu procesijas un daudz kas cits.

Zemāk atrodas Dionīsa teātris, uz kuru no Akropoles paveras brīnišķīgs skats.

Iespaidīgs skats uz Atēnām paveras arī no Areopagus kalna. Tiesa, uzkāpt tajā nav viegli. Jo apmeklētāju miljonu pēdas to ir nopulējušas, padarot kalnu slidenu.

Ieeja Akropolē ir par maksu. Biļete ir derīga 4 dienas. Ar to var apmeklēt Dionīsa teātri, Romiešu Agoru, Seno Agoru, Zeva templi, Adriana bibliotēku un Kerameikos – senos Atēnu kapus.

Jaunais Akropoles muzejs

Uzkāpjot Akropolē, jūsu uzmanību uzreiz piesaistīs moderna ēka, kas izceļas uz pierastā fona un atrodas aptuveni 300 attālumā no Akropoles. Tas ir Jaunais Akropoles muzejs.

1874.gadā celtais vecais arheoloģiskais muzejs, bija kļuvis par mazu ekspozīcijām. Tāpēc, pagājušā gadsimta 80.tajos gados Grieķijas valdība pieņēma lēmumu par jauna muzeja būvniecību. Par jaunās ēkas arhitektiem kļuva slavenais šveiciešu arhitekts Bernads Čumi un grieķis Mihalis Fotiadis. Jaunā muzeja būvniecība uzsākta 2004.gada novembrī un pabeigta 2009.gadā. Kopējās projekta izmaksas ir 130 miljoni eiro. Jaunajā Akropoles muzejā atrodas aptuveni 4000 eksponātu, kas izvietoti 14 000 kv.m. plašās telpās. Tās ir gandrīz 10 reizes plašākas nekā telpas vecajā muzejā (1450 kv.m). Muzejs ir unikāls. Tas ir uzbūvēts uz arheoloģiskajiem izrakumiem, tāpēc pirmā stāva grīdas ir no stikla, lai būtu apskatāms arheoloģiskais slānis.

Starp eksponātiem īpašu vietu aizņem neliels (35X34 cm) fragments no Partenona frīza – dievietes Artemīdas kājas un apģērba malas attēls, kas XIX gadsimtā tika izvests no Grieķijas. Vērtīgo eksponātu Grieķijai aizdeva Palermo universitātes muzejs. Šim fragmentam ir pievienojušies vēl divi „gabali” no Partenona, kas tika glabāti Vatikāna muzejos. 

Apskatei kopumā izstādīti 74 eksponāti, kas savulaik nelegāli tika izvesti no Grieķijas un Itālijas, bet rezultātā atgriezti atpakaļ dzimtenē. 

Grieķija cenšas panākt arī skulptūru un Partenona frīza atgriešanu no Lielbritānijas, kuras  XIX gs. izveda lords Elgins un, kuras tagad atrodas Britu muzeja centrālajā kolekcijā. Jaunajā muzejā līdzās autentiskām Partenona statujām un reljefiem stāv eksponātu kopijas oriģināliem, kas atrodas Lielbritānijā. Tā ir atgādinājuma zīme apmeklētājiem par Grieķijas „Partenona marmora” cīņu.

Senā Agora

Senā Agora – tas ir tirgus laukums, kurā zem atklātām debesīm, risinājās brīvo pilsoņu tautas vai tiesas sapulces. Vieta, kur pēc Agoras tiesas lēmuma, Sokrātam tika piespriests nāves sods. Šeit atradās arī tirgotavas, teātri, skolas un monētu nams. No Akropoles līdz Agorai vijās Panatēniešu ceļš.

No Agoras ēkām interesantākais un vislabāk saglabājies ir Hēfaisa antīkais templis (V gs.p.m.ē). Templis tika veltīts amatniecības aizbildnim Hēfaisam un dievietei Atēnai. Bet tauta templi sauc par Tēseionu. Nosaukums radās pateicoties skulptora darinātajiem ornamentiem no mītiskā karaļa Tēseja dzīves. Bizantijas laikā, templī bija kristiešu baznīca, kas funkcionēja līdz XIX gs. 1950.gados amerikāņu arheologi atjaunoja garu, divstāvu portiku, kas bija karaļa Attala dāvinājumu pilsētai.

Monastiraki

Viens no vecākajiem Atēnu apdzīvotajiem rajoniem, kas robežojas ar Seno Agoru. Visinteresantāk šeit ir doties pastaigās sestdienās un svētdienās. Visapkārt mutuļo dzīve, darbojas krāmu tirdziņš. Tajā var nopirkt visu: no suvenīriem līdz pat  antīkām mēbelēm.

Monastiraki ir ļoti daudz suvenīru veikaliņu un antikvariāta salonu. Galvenais apskates objekts ir XVII gs. Agio Filipa baznīca, kas atrodas uz Adrianu ielas. Pie „Monastiraki” metro ieejas atrodas vēl viens ievērojams arhitektūras piemineklis – senā mošeja, kuru 1759.gadā uzbūvēja turku kara vadonis Cistarakis.

Vieta ir iemīļota nevis apskates objektu, bet neatkārtojamās auras dēļ. Šeit var vienkārši doties pastaigā, vērot pārdevējus, klausīties ielu muzikantus vai omulīgā kafejnīcā baudīt kafijas tasi.

Plaka

Vissenākais Atēnu rajons. To var nosaukt arī par vismājīgāko. Plaka burtiski ir radīta pastaigām: šaurās ieliņās, uz katra stūra gleznainas kafejnīcas, tavernas, kā arī kolorīti vietējie iedzīvotāji. Ēkas gan apkārt nemaz tik senas nav – tikai kādus 200 – 300 gadus vecas. Tomēr tās būvētas uz antīko ēku pamatiem.

Noteikti ir vērts apmeklēt Adrianu ielu, kas tiek uzskatīta par Atēnu vissenāko ielu. Tālāk atrodas Ermu - viena no aktīvākajām gājēju ielām Atēnās. Uz tās ir ļoti daudz apģērbu veikalu. Luksusa zīmolu butiki atrodas pašā ielas sākumā, bet tālāk seko demokrātiskāku zīmolu veikali.

Ermu izvedīs uz Sidagma laukumu – pilsētas sirdi. Galvenais apskates objekts tajā ir Grieķijas parlamenta ēka. Tai blakus atrodas piemineklis Nezināmajam kareivim. Tur, katru stundu notiek prezidenta goda sardzes maiņa. Skats ir interesants: procesijā piedalās evzoni - karaliskās gvardes kareivji īpatnējās formās: kupli, plati svārki, baltas zeķubikses, izšūtas vestes un sarkana berete. Īpašu uzmanību piesaista evzona apavi. Tās ir milzīgas klikatas ar lieliem pušķiem (caruhi) un sver aptuveni 5 kg.

Visi evzoni iziet stingru izskata kontroli. Kandidātam jābūt ne tikai labi apmācītam, bet arī patīkamu ārieni un augumā ne īsākam par 187 cm.

Sevišķi svinīga goda sardzes maiņa notiek svētku dienās. Ja gadīsies būt Atēnās svētdienā, nāciet uz laukumu ap plkst.11, lai noskatītos svinīgo goda sardzes maiņu kara orķestra pavadībā.

Sidagma laukums

Metro stacija „Sidagma laukums” ir iekļauta pasaulē neparastāko metro sarakstā.

Faktiski, tas ir neliels arheoloģiskais muzejs. Izejot no metro vagona, ieraudzīsiet iestiklotus dažādus unikālus eksponātus. Piemēram, senā ūdensvada fragmentu vai senos kapus. Visi izstādītie artefakti tika atrasti šeit 2004.gadā, kad gatavojoties Olimpiskajām spēlēm, veidoti papildus divi metro atzari. Projektā inženieri strādāja kopā ar arheologiem un šī sadarbība izrādījās ļoti veiksmīga: tika gan uzbūvēts metro, gan atrasti un saglabāti tūkstošiem arheoloģiskie atradumi. Metropolē ir arī citas stacijas, kas izveidojušās par īstiem pazemes muzejiem. Ekspozīcijas izstādītas metro stacijās „Akropole” un „Monastiraki”.

Panatinaiko stadions

No Sidagma laukuma izejot cauri Karaliskajam dārzam, kura dīķos vietējiem un pilsētas viesiem patīk barot pīles, nonākam vienā no Atēnu ievērojamākajiem objektiem – Panatinaiko stadionā.

Tā ir milzīga baltā marmora konstrukcija, kas uzbūvēta vēl 329.gada p.m.ē. Protams, mūsdienās stadions nav saglabājis savu pirmatnējo izskatu, bet 1895.gadā tas tika burtiski uzcelts no jauna. Naudu projektam piešķīra mecenāts Georgios Averofs. Šobrīd viņa skulptūra atrodas pie ieejas stadionā. Šeit, 1896.gadā, norisinājās pirmās modernās Olimpiskās spēles.

Aiz Panatinaiko stadiona, Anapafsiosa ielas galā, atrodas vēl viens ievērības cienīgs apskates objekts. Tā ir pirmā atēniešu kapsēta – Kerameikos. Interesanta un nebūt ne drūma vieta.

Kapsēta tika atklāta 1837 gadā. Tā bija vietējās elites apglabāšanas vieta. Nav brīnums, jo katra kapu vieta ir mākslas darbs. Īpaši iespaidīgs ir arheologa G.Šlimana un viņa ģimenes mauzolejs. Šo kapsētu bieži sauc par muzeju zem atklātām debesīm.

Kapsētas teritorijā atrodas trīs baznīcas: divas pareizticīgo un viena katoļu.

Likavita kalns

Virs Atēnu dzīvojamajiem rajoniem, pašā pilsētas centrā, slejas Likavita kalns. Tā augstums ir 277 metri virs jūras līmeņa. Šī ir leģendāra vieta, no kuras paveras brīnišķīgs skats uz Atēnām, Akropoli, jūru un kalniem, kas ieskauj pilsētu.

Saskaņā ar leģendu, dieviete Atēna iegribēja, lai viņas Akropoles svētvieta būtu tuvāk debesīm. Kādu dienu viņa devās uz Padelikon kalnu un nolauza klints gabalu, ko vēlējās uzlikt uz Akropoles kalna. Atpakaļceļā, viņu apturēja divi putni, kas pienesa nelāgas ziņas. Atēna nometa klinti un aiztraucās pakaļ putniem. Savu ieceri viņa tā arī nerealizēja un klints palika tur, kur nomesta.

Senatnē Likavita kalns bija apaudzis ar biezu mežu, bet 19.gs sākumā uz tā neauga vairs ne viens koks. Tikai 1880.gadā sākta kalna veģetācijas atjaunošana. Kādreiz šajā kalnā dzīvoja vilki, tāpēc Likavita kalnu dēvē arī par vilku kalnu.

Kalna virsotnē atrodas Svētā Georgija bizantiešu baznīca, ko sauc arī par Svētā Sidereja baznīcu. Tā celta XI-XII gs., kad Bizantijas impērija un kristietība stiprināja savas pozīcijas. 1930.gadā ugunsgrēks izpostīja dievnamu, bet jau 1931.gadā sniegbaltā baznīca tika atjaunota. Neparastu skatu var vērot Lieldienu naktī, kad dievnama apmeklētāji dodas lejā no kalna un nes rokās degošas sveces. Rodas sajūta, ka Likavita kalnu ieskauj uguns lente.

Likavitos ir romantiķu paradīze. Priedes un cipreses, šauri pakāpieni un ērti koka soliņi…tas neatstās vienaldzīgu nevienu, kurš mīl klusumu un mieru.

Kalna virsotne atrodas brīvdabas teātris. Vasarās tur notiek dažādi koncerti un teātra izrādes. Turpat ir arī mājīgs restorāns „Horizontes”, vieta, kur var atpūsties un baudīt neizmistamu ainavu.

Uz kalnu ved gan nelielas taciņas, gan autoceļšs, bet no Kolonaki virsotnē var uzbraukt pa trošu dzelzceļu.

Keramikos Arheoloģiskais muzejs

Netālu no Pireijas ielas atrodas Kerameikos Arheoloģiskais muzejs. Tas ir neliels muzejs Keramikos rajonā. Tieši šeit senatnē atradās daudzās darbnīcas, kurās izgatavoja slaveno Atikas keramiku.

Muzeja ievērojamākais eksponāts ir marmora buļļa statuja no Dionīsija kapsētas, 340 g.p.m.ē.(muzejā atrodas oriģināls, bet kapsētā kopija). Muzeja trijās zālēs izstādīta iespaidīga sengrieķu keramikas kolekcija. Šeit var atrast senā laikmeta rotas lietas un ikdienas priekšmetus. Agrās ģeometrikas amforas, kas iezīmē grieķu vāžu mākslas periodu no 900-700 g.p.m.ē, ir slavenākie muzeja eksponāti. Ievērojams ir arī melnfigūru lekifs (sengrieķu vāze uz nelielas kājiņās ar sašaurinātu kakla daļu, kas paredzēta olīveļļas glabāšanai), ar uzgleznotu Dionīsu un diviem satīriem. Tas ir vāžu, gleznotāja Amasisa darbs, radīts 550-540 gs.p.m.ē.

Vēju tornis(Tower of Winds)

Šī antīkā ēka atrodas netālu no Romiešu Agoras. Tā uzbūvēta II gadsimtā p.m.ē.

Torni konstruējis Sīrijas astronauts Androniks no Kirras. Astoņstūra ēka ir 12 m augsta, bet diametrā sasniedz 8 metrus. Konstrukcijas ārējo frīzi rotā 8 vēju attēli, kas pūš Atēnās. Uz torņa jumta atrodas vēja virziena rādītājs tritona formā. Savukārt, tā iekšienē - valsts ūdens pulkstenis (klepsidra), bet ārpusē, joprojām redzams saules pulkstenis.

Kiklādu mākslas muzejs

Nikolasa Gulandrisa Kiklādu mākslas muzejs ir viens no Atēnu lielākajiem muzejiem. 1986.gadā tas tika veidots uz Gulandrisu ģimenes, kas ir viena no turīgākajām un dižciltīgākajām ģimenēm Grieķijā, privātās sengrieķu un Kiklādu mākslas kolekciju bāzes.

Nikolas un Dollija Gulandris ar Grieķijas valdības atļauju 1960.gados sāka kolekcionēt mākslas darbus. Reto eksponātu dēļ, kolekcija ļoti ātri kļuva atzīta zinātnieku vidū. Pirmā mākslas darbu izstāde notika Benaki muzejā 1978.gadā. Bet no 1979 – 1983.gadam ekspozīcija tika izstādīta pasaules lielākajos muzejos un galerijās. Pēc Nikolasa Gulandrisa nāves, viņa sieva nodeva kolekciju Grieķijas valdībai muzeja radīšanai.

Muzeja galvenā ēka atrodas Atēnu centrā. Tā, pēc grieķu arhitekta Joaņņa Vikelasa projekta tika uzcelta 1985.gadā. Ekspozīcija laika gaitā ir palielinājusies, iegādāti jauni eksponāti un saņemti dāvinājumi. 1991.gadā muzejs iegādājas jaunu ēku – Statatosa neoklasisko savrupmāju. Abas ēkas savieno stikla pāreja.

Muzeja pamatkolekciju var iedalīt trijos novirzienos: Kiklādu civilizācijas novirziens - agrā Bronzas laikmeta periods no 3200-2000 gadiem p.m.ē līdz mūsu ērai; Sengrieķu māksla no 2ās tūkstošgades p.m.ē. līdz mūsu ēras 4.gs.; Senās Kipras māksla no Neolīta laikmeta līdz Kristietības sākumam, jeb no 4.gs.p.m.ē līdz mūsu ēras 6.gs.(Šī ir vispilnīgākā senās Kipras kolekcija pasaulē).

Muzejā darbojas suvenīru veikaliņš, kurā var iegādāties muzeja eksponātu kopijas.

Benaki muzejs

Benaki ir Atēnu vecākais privātais muzejs Grieķijā. 1930.gadā Adonis Benakis to atvēra par godu savam tēvam Emanuelam Benakim. Muzejs atrodas skaistā neoklasicisma stila ēkā, kas uzbūvēta 1867.gadā. Kopš 1931.gada aprīļa, muzejs ir atvērts apmeklētājiem.

A.Benakis kolekciju veidoja 35 gadu garumā, bet vēlāk to novēlēja valdībai ar noteikumu, ka kolekcija tiks izrādīta muzejā. Viņš pats arī bija muzeja vadītājs līdz savas dzīves pēdējām dienām.

Muzeja ekspozīcija aptver periodu no aizvēsturiskiem laikiem līdz pat mūsdienām. Bez iespaidīgiem grieķu mākslas priekšmetiem, muzejā atrodas arī nozīmīga Āzijas mākslas kolekcija. Sākotnēji šī ekspozīcija, kas ietvēra: islāma mākslas priekšmetus, ķīniešu porcelānu un rotaļlietas, tika izstādīta turpat muzejā. Bet pēc 2000.gada rekonstrukcijas, tika izveidoti „satelītmuzeji”. Kolekcijas tika sadalītas pa tēmām dažādos muzejos, piemēram: Islāma mākslas muzejs - Keramikos; Grieķu mākslinieka Nikosa Hadzikiriakosa - Gika muzejs - Kolonaki; Atsevišķi atrodas arī bērnu rotaļlietu izstāde utt. Šī pieeja ļāva Benaki muzejam fokusēties tieši uz Grieķijas kultūru.

Liela daļa ekspozīcijas attiecas uz Paleolīta un Neolīta periodiem, proti, Minoja un Mikēnu civilizācijām, izdalot agrīno hellēnisma periodu. Keramikas, metāla un koka izstrādājumi, senās ikonas un baznīcu trauki, zelta rotas lietas, tekstils, gleznas, skulptūras, gravīras un citi nozīmīgi artefakti ļauj apmeklētājam sajust seno Grieķiju un izpētīt tās vēsturi līdz pat mūsdienām. Muzejā atrodas arī slavenā grieķu mākslinieka El Greko darbi.

Atikas Zooloģiskais parks

Atikas zooloģiskais dārzs ir privāts uzņēmums. Tas atrodas Atēnu priekšpilsētā un aizņem 20 ha lielu teritoriju. Sākotnēji zooloģiskais dārzs tika veidots kā putnu parks. Toreiz šeit bija trešā lielākā spārnveidīgo ekspozīcija pasaulē. Parkā bija ap 1000 putnu no 300 sugām.

2001.gada aprīlī tika atvērta „reptiļu dzīve”, kurā varēja apskatīt krokodilus, pitonus, boa čūskas un citus reptiļus. Bet 2002.gada jūlijā atklāja „Grieķijas faunu” ar brūno lāci, lapsām, savvaļas kaķiem, lūšiem, vilkiem u.c. 2003.gadā zoodārzam pievienojās „Āfrikas savanna” ar žirafēm, zebrām un antilopēm. Te parādījās arī jaguāri, lamas, sniega leopardi, baltie lauvas un citi zīdītāji. Kopš 2003.gada zoodārzā mīt pērtiķi. Pēdējās desmitgades laikā Atikas parku papildinājuši daudzi interesanti un reti dzīvnieki.

2010.gadā durvis vaļā vēra delfinārijs, kurā var ne tikai vērot delfīnus un jūras lauvas, bet arī noskatīties šovu ar viņu līdzdalību.

Atikas zooloģiskais parks ir viens no visapmeklētākajiem zoodārziem pasaulē. Tas ir atvērts apmeklētājiem visu gadu. Parks ir Eiropas zoodārzu un akvāriju asociācijas biedrs.

Hekatompedons

Hekatompedons ir viens no senākajiem Akropoles tempļiem. Tā nosaukums apzīmē tempļa izmēru – 100 pēdu (32.8 m) garumā un 50 pēdu (16.4 m) platumā. Hekatompedons tulkojumā nozīmē „simts pēdu”.

Templis uzbūvēts 6 gs. sākumā valdnieka Peisistra laikā. To uzbūvēja senās Mikēnu pils vietā un uzskata par Partenona priekšteci.

Arī Hekaompedons tika radīts par godu dievietei Atēnai.  Saskaņā ar leģendu, grieķi tik ļoti godāja savu aizbildni, ka pat vergi, kas būvēja templi, tika palaisti brīvībā.

Grieķu-persiešu kara laikā (480-479.g.p.m.ē.), pēc valdnieka Kserksa pavēles, Hekatompedona templis tika izlaupīts un nodedzināts. Mūsdienās no senā tempļa palikušas vien drupas, bet tam blakus atrodas pirmā Atikas valdnieka Kekropa kaps.

Adriana arka

Adriana arka ir monumentālie vārti, kas nedaudz atgādina slaveno Triumfa arku Romā. Tā atrodas Amalisa prospektā.

Arka uzbūvēta 313.g p.m.ē uz ceļa, kas vijās no Atēnu centra, vai precīzāk, tā senākajam rajonam Plaka līdz ēku kompleksam pilsētas Austrumu rajonā, tajā skaitā arī Olimpijas Zeva templim. Arku uzcēla par godu Romas imperatoram Adrianam.

Nav zināms, ne arkas pasūtītājs, nedz arī celtnieks un arhitekts. Pieņemts, ka tie bija Atēnu iedzīvotāji.

Arkas centrālajā daļā no abām pusēm izgrebti divi uzraksti, kas par Atēnu dibinātājiem nosauc Tēseju un Adrianu. No Akropoles puses uzraksts vēsta „Šeit ir Atēnas. Senā Tēseja pilsēta”. Savukārt, no Olimpa tempļa puses norādīts, ka Atēnas ir nevis Tēseja, bet Adriana pilsēta. Vēsturnieki uzskata, ka šis uzraksts nodalīja pilsētas seno un jauno daļu. Pastāv arī cits viedoklis, ka uzraksts no labās puses norāda uz Romas imperatora Adriana īpašo lomu Atēnu attīstībā, ko pateicīgie pilsētnieki iemūžināja uzrakstā. Jauno pilsētas daļu sāka saukt par Adrianapoli.

Arkas augstums ir 18 m un platums 2.3 m. Tā celta no baltā marmora, kas bieži izmantots ēku būvniecībā Atēnās, piemēram, Partenons un Panatinaiko stadions. Der atzīmēt, ka arkas būvniecībā tika izmantots sliktākas kvalitātes marmors ar dažādiem piemaisījumiem. Arka tika izkalta no viena marmora gabala. Celtniecībā netika izmantots ne cements, ne citi būvniecības materiāli. Savukārt, dažas konstrukcijas daļas tika nostiprinātas ar specialām skavām, kā rezultātā arka izdevās simetriska .

Allu izklaides parks (Allou Fun Park)

Allu ir lielākais izklaides parks Atēnās. Tas noteikti ir jāapmeklē! Parks sadalīts divās milzīgās daļās: viena bērniem, bet otra – pieaugušajiem. Uz  šejieni steidzas visi, kuriem patīk izbaudīt neaizmirstamus un spilgtus iespaidus. Allu izklaides parkā atrodas panorāmas rats 40 m augstumā. Šeit ir visstraujākie amerikāņu kalniņi un iespaidīgs „šoka tornis” – 12 stāvu augsta atrakcija, kas imitē brīvo kritienu.

Parnita kazino

Atēnu Ziemeļu daļā, Parnita kalnā, 1055 m augstumā, atrodas slavenais grieķu kazino. Parniti vai Mon Parnas, kā to uzplaukuma laikā dēvēja 70.gados. Tas ir viens no senākajiem kazino Grieķijā un vienīgais Atikas rajonā. Tas ir galvaspilsētas jautrības un azartspēļu biznesa templis, kuram apmeklētāji pienes „ziedojumus” 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, 365 dienas gadā.

Mont Parnes kazino ir sava vēsture pilsētas izklaides biznesā. Pagājušā gadsimta 60 gados, tas darbojās, kā viesnīca. Bet 70 gados šeit atvēra pirmo grieķu kazino, kas savas zālēs pulcēja Atēnu sabiedrības krējumu un biznesa eliti.

Kazino valdzinājums un miers neatstās vienaldzīgu nevienu apmeklētāju. Kopumā kazino aizņem 18000 kvadrātmetru lielu platību un uz katra soļa apmeklētāju sagaida greznība un bagātība. Telpu sienas rotā dārgas grieķu mākslinieku gleznas. Kazino ir atvērts visiem, neskatoties uz ekonomisko un sociālo stāvokli vai izglītības līmeni. Apmeklētājiem kopumā pieejami 52 galdi: 20 „blek džeka” spēlei, 20 ruletei, bet 4 pokera spēlei. Savukārt tie, kuri grib pārbaudīt savu veiksmi, var uzspēlēt „punto pango” pie 4 citiem galdiem. Minimālā likme kazino ir 2.5 EUR. Bet nemāniet sevi un neaizraujieties, jo monētas šeit pazūd ģeometriskā progresijā. 

Tik  kosmopolītisks kazino, protams, neiztiks bez slavenajiem spēļu automātiem. Kopumā 503 spēļu automāti sagaida spēlmaņus 2.stāvā. Kazino īpašnieki Regency Casino ļoti lepojas ar saviem jaunāko tehnoloģiju spēļu automātiem, kas klusi murrājot, nepārtraukti rij monētas un sola veiksminiekiem galvu reibinošu džekpotu.

No kazino bara spēlētājiem tiek piedāvāts viens dzēriens. Bet viens restorāna izmeklētās ēdienkartes ēdiens izmaksās 17 EUR.

Kazino var nonāk pa nesen renovēto trošu ceļu, kas ir 1600 m garš un tā vidējais slīpums 20%. Trošu ceļš sākas Parniti kalna pakājē. Tas var uzņemt 2000 pasažieru stundā.  Braucot gar Parniti Nacionālo parku, izbaudiet iespaidīgās kalna ainavas un skatu uz apgaismotajām Atēnām (protams, ja brauciens būs vakarā). Skats, kas neatstās vienaldzīgu pat visdedzīgāko spēlmani, kurš steidz izaicināt veiksmi. Ieeja kazino ir par maksu. Vienīgais nosacījums kazino - apmeklētājs nedrīkst būt jaunāks par 23 gadiem. Dokumentiem līdzņemšana ir obligāta.

Sunio zemesrags

Uz nelielas, klinšainas pussalas, kas dziļi stiepjas Egeja jūrā, atrodas Poseidona tempļa drupas. Tāpat kā Partenons, arī Poseidona templis ir kļuvuši par Grieķijas vizītkarti. Būt Grieķijā, bet nevērot brīnišķīgo saulrietu Sunio zemesragā, ir vienkārši neiespējami.

Sunio tika apdzīvots jau senatnē un arī tajos laikos bija svētvieta, kurā pielūdza Atēnas un Poseidona kultus. Šie dievi ir vienmēr cīnījušies par valdīšanu Atikā. Zemesrags ir pieminēts arī Homēra „Odisejā”. Uz tā joprojām saglabājušas zvejnieku būdiņu drupas, kas to apdzīvoja dziļā senatnē.  

Arhaiskos laikos Sunio kalpoja par sava veida Atēnu priekšpostenis, savdabīgu skatu tornis, no kura brīvi varēja pārskatīt 3 debespuses, kā arī daudzus km tālu jūrā.

Arheoloģiskie izrakumi Sunio datēti ar IV un III gadu tūkstoti p.m.ē. Viens no nozīmīgākajiem arheoloģiskajiem pieminekļiem ir milzīgais kouros. Tā ir vīrieša statuja 3 metru augstumā. Arheoloģiskais atradums  datēts VII gs.p.m.ē un pašreiz atrodas Atēnu arheoloģijas muzejā. Pieņemts, ka kopumā tika izgatavoti 17 kourosi.

Poseidona templis

Poseidona templis tika uzcelts klints virsotnē 490.g.p.m.ē., kas ir zināms Maratona gads. Savukārt, sagrauts 480.g.p.m.ē., laikā, kad notika Termopiles kauja un Atikas sagrāve. Ir zināms, ka tas bija doriešu peripteris (6 X 13 kolonas). Klasiskais Poseidona templis, kas saglabājies šodien, tika uzcelts 440.g.p.m.ē. un darbojās vēl vismaz 1 gadsimtu mūsu ērā. Tiek uzskatīts, ka tempļa arhitektūru (arī dorisikais peripteris) veidoja tas pats arhitekts, kas Hēfaisu Atēnās un Nemezīdas templi Ramnuntē. Uz arhaisko būvēšanas stilu norāda kolonnu skaits, jo tās bija 16, nevis 20, ka paredzēja klasiskais stils. Kaut mūsdienās saglabājušās tikai 9 kolonnas un arhitrāva drupas, nav grūti iztēloties, cik iespaidīga un neatkārtojama šī celtne bija. Ja gadīsies Sunio vakarā vērot saulrietu, izjūtas ir patiešām neaizmirstamas! Uz tempļa kolonādes starp daudziem XIX gs. tūristu parakstiem, saglabājies arī Lorda Bairona paraksts.

No klints paveras ļoti gleznaina aina. Saskaņā ar mitoloģiju, tieši šeit valdnieks Egejs, ieraugot melnās kuģa buras, ielēca no klints ūdenī, domājot, ka viņa dēls Tēsejs ir miris cīņā ar Minotauru (Tēsejs, lai arī uzvarēja Minotauru un atbrīvoja grieķus no ļaunā likteņa, aizmirsa nomainīt buras).

Vēl uz Sunio zemesraga saglabājušās V gs.p.m.ē. Atēnas tempļa pēdas. Pavsānijs savā „Ellādas aprakstā” sajauca šos abus tempļus un par Atēnas svētvietu kļūdaini nosauca Poseidona templi. Atēnas templis bija līdzīgs Mikēnu megaronam, tā izmērs bija 15 X 19 metri un tāpat, ka Poseidona templis, Atēnas svētnīca bija celta no argilēzes marmora. Templis piederēja Jonijas ordenim. Mūsdienās no tā palicis tikai sagrauts pamats, neliela jumta daļa un viens kolonnas kapitelis.