Tinosa – Jaunavas Marijas svētā sala
Tinosa – Jaunavas Marijas svētā sala. Katru gadu, Dievmātes augšāmcelšanās svētkos (15 augustā) - sala uzņem desmitiem tūkstošu svētceļnieku, kuri šeit ierodas, lai lūgtos vai izpildītu Dievmātei doto solījumu.
Pateicoties pārsteidzošam dabas elementu kontrastam: augstienes un zemienes, kalni un jūras, savvaļas meži un auglīgi lauki, Tinosa ir daudzu ceļotāju mīļākā sala.
Maigais salas klimats ir labvēlīgs jebkurai lauksaimnieciskajai darbībai, bet salas kalnu vēji attaisno tās otro nosaukumu - «Eola sala» (vēju dieva). Šī dieva miteklis, saskaņā ar mitoloģiju, atrodas kalnu grēdā, kas iedala salu 2 daļās – ziemeļu un dienvidu.
Tinosas platība ir 195 kv.m., tā ir trešā lielākā Kiklādu sala pēc Naksas un Andras salas. Salu apdzīvo ap 10 000 iedzīvotāju. Kopējais krasta līnijas garums sastāda 114 km un atgādina ar dažādiem līčiem, zemesragiem, smilšu un oļu pludmalēm rotātu piekrasti.
Galvenā salas īpatnība ir tās unikālā arhitektūra, tajā skaitā baložu mājiņas. Šo celtņu arhitektūra patapināta no baložu mājiņām un izmantota ceļot dzīvojamās mājas. Laikam ejot tās ir kļuvušas par salas būvmākslas veidojumu un raksturojumu. Vēl viena salas īpatnība ir akmeņainā augsne. Šeit iegūst granītu un marmoru (balto un zaļo). Uz salas aug dažādi mūžzaļi koki (ciedrs, mirte, sparta), kā arī aromātiskās zālītes un krūmi (salvija, kumelītes, raudene, kaperi u.c.).
Salas ekonomika balstās, galvenokārt, uz lauksaimniecību, kuģniecību, zvejniecību un tūrismu (īpaši vasaras mēnešos). Svarīgu salas iedzīvotāju ienākumu daļu veido unikālā zaļā marmora, dārzeņu, sieru (Tiraki Tinu, Gravjēra, Kopanisti), augstākās kvalitātes medus un slaveno vīnogu eksports.
Valoda: Latvian