Iepirkšanās tūres uz Kastoria 2024

Pirmā iepazīšanās  - mums pretī raugās Orestiada kalnu ezera spoguļa ūdens virsma, gleznainās vecās pilsētas ieliņas, apburošas baznīciņas, tīrs gaiss un dabas apbrīnojamās gleznas – tas viss ir grieķu pilsēta Kastorija.

Bet ne tikai tas!
Kastorija – tie ir vismūsdienīgākie modes virzieni, lieliskas kvalitātes kažoki par ražotāju cenām, simtiem lielisku kažokādas izstrādājumu ražošanas fabriku, moderni kažoku saloni, kur atrodama bagātīga kažokādu un to preču izvēle.

Patiešām, Kastorija pēdējās desmitgades laikā kļuvusi plaši pazīstama tālu aiz Grieķijas robežām. Paaugstinātā interese ir viegli izskaidrojama: uz šejieni tiecas nokļūt tie, kas grib pabūt šajā Grieķijas skaistajā nostūrī un pie reizes nopirkt kažoku vai citu kažokādas izstrādājumu vietā, kas pelnīti atzīta par vienu no vadošajiem centriem šī veida drēbju apstrādē un ražošanā.

Ja jūs vēl nekad neesat bijis Kastorijā, iedomājieties satriecoši skaistu un mierīgu pilsētiņu ar galvu reibinošu kalnu gaisu, klusām ieliņām un milzīgu veco baznīciņu skaitu, kas atrodas 650 m augstumā virs jūras līmeņa.

Slavenais Orestiada ezers, kurā zemesragā iespiežas pussala, kur atrodas Kastorija, atrodas Rietumu Maķedonijā, līdzenuma vidū, kas ir Vitsi un Gramosas kalnu ielenkts. Gramosas kalnu grēda aizņem trešo daļu Kastorijas kopējās prefektūras platības un atrodas tās dienvidrietumu daļā. Augstums virs jūras līmeņa – no 1000 līdz 2520 metriem. Pa kalnu nogāzēm tek Aliakmonas upe.
Vasaras vidējā gaisa temperatūrā ir +25º C, ziemās +5º C. Dažreiz ziemā temperatūra nokrīt zem 0 grādiem un ūdens ezerā sasalst. Agrāk Kastoriju uzskatīja par Grieķijas „Sibīriju” pēc grieķu mēriem aukstās ziemas dēļ.

Pludmaļu pilsētā nav, jo peldēties ezerā nav pieņemts. Toties ir visas iespējas lieliskai zvejai, ko ar prieku izmanto daudzi iedzīvotāji.

Pilsētas vēsture

Kastorijas vēsture ietiecas neatminamos laikos. Saskaņā ar dažiem datiem, pirmās apmetes šīs teritorijas apvidū parādījās vēl 5500. gadā p.m.ē. Par pilsētu stāsta mīti, saistīti ar pirmo pa pusei mītisko valdnieku – Kekropa dievu (kura izskats bija atbaidošs: cilvēka ķermenis un čūskas veida kājas). Pati pilsēta bija dibināta 840. g. p.m.ē., un to pelnīti var uzskatīt par vienu no senākajām Rietumu Maķedonijas pilsētām.

Pēc Kekropa pavēles tika uzcelta „kekropa siena”, kas aizsedz vienīgo izeju uz leģendārā Orestiada ezera apskaloto Kastorijas pussalu, kuru tā nosauca par godu doriešu vēl XI-X gs. p.m.ē vajātajam hellēņu vadonim Argosas Orestam (Dienvidgrieķija),  Uz vēlāk izpostītās „kekropa sienas” pamatiem 525. g. p.m.ē., pēc bizantiešu imperatora Justiniāna I pavēles, tika uzcelta cietokšņa siena un torņa celtnes, jo Kastorijas pussala Bizantijas impērijas laikā (III-IV g. p.m.ē.) bija Bizantijas rietumu bastions.

Vispopulārākā pilsētas nosaukuma rašanās versija ir saistīta ar ļoti daudzajiem bebriem, kas mīt ezera ūdeņos (tulkojumā no grieķu valodas „kastro” ir bebrs). Bet ir arī cita hipotēze, cēlusies no mītiem. Saskaņā ar to, par Kastoru sauca visvarenā dieva Zeva dēlu. Pēc leģendas, jauneklis apmetās uz Seli kalna, kas paceļas netālu, un katru rītu lūkojās Orestiada ezera spoguļa ūdens virsmā, pirms parādīties savam diženā un viegli aizkaitināmā tēva gaišo acu priekšā.

Ievērojamās vietas

Šodienas pilsēta – īsts atradums tiem, kas meklē laika pēdas seno ciemu ielās. Kastorijā ir saglabājušās vairāk par 72 bizantiešu un pēc bizantiešu perioda baznīcām, ar Krētas mākslas skolas, pie kuras attiecināms Feofans Greks, retajām freskām. Vispazīstamākā svētceļotāju vidū – svētās Mavriotisas Dievmātes baznīca (XI gs.), Agias Anargijas baznīca (svēto altruistu X gs.), Svētā Stefana (XIV gs.), Svētā Nikolaja Koindži (XIII gs.) Svētā Jura, ka arī viena no senākajām baznīcām Kastorijā – Panagijas Gubelidikas vai Kastriotisas baznīca (IX gs.). Pilsētas panorāmu papildina veclaiku savrupmājas – turku valdīšanas laika celtnes. 

Tie, kas vēlās dziļāk iepazīt novada un pilsētas vēsturi, ar prieku ielūkosies vietējos muzejos – Bizantiešu un Etnogrāfiskajā.

Bizantijas muzejs atrodas kalna virsotnē, kur agrāk bija Akropole. Šeit glabājas unikāla bizantiešu XII-XVII gs. ikonu kolekcija. Tā sastāv aptuveni no 450 ikonām, no kurām 38 ir izvietotas muzeja zālēs (pārējās glabājas tā slēptuvēs). Vislielāko interesi izraisa Sv. Ēlijas, Sv. Nikolaja, Oditigrijas Dievmātes, Pantokratora Kristus, Vrefokratusa Dievmātes (turoša zīdaini) un Deksiokratusa Dievmātes (turoša zīdaini labajā pusē) ikonas.

Dolco ciemā, Vecajā pilsētā, atrodas Nerandzi Aivazi mājas, kur šodien atrodas pilsētas etnogrāfiskais muzejs. Tā ekspozīcijā apskatāmi sadzīves priekšmeti, apģērbs, darbarīki un citi priekšmeti, kas tikuši izmantoti vecajās viensētās.

Izklaides Kastorijā

Visā valstī ir pazīstams Kastorijas teātris, kur regulāri notiek festivāli un koncerti. Jaungada svētku priekšvakarā te notiek populārs karnevāls „Ragucarja”, viens no lielākajiem Grieķijā, kas pulcē pilsētas ielās tūkstošiem vietējo iedzīvotāju un tūristu. 

Ziemā uz Kastorijas apkārtni dodas kalnu slēpošanas pielūdzēji – uz Vica kalna viņus sagaida mūsdienīgs slēpošanas komplekss. Tikai 16 km attālumā no pilsētas atrodas Ammudara ciems, pazīstams ar savu ūdens klīniku un minerālajiem avotiem. 

Pašā pilsētā atrodas bāri, tavernas, veikali un diskotēkas. Vasaras laikā, atklātajā teātrī uz kalna notiek koncerti un izrādes. Uz ezera var pavizināties ar ūdensslēpēm, nodarboties ar makšķerēšanu, buru sportu, kā arī airēšanu.

Kastorijas kažoku ražošana: no pagātnes līdz mūsdienām

Daži zinātnieki uzskata, ka Kastorijā (un vēlāk – tās rajonos) kažokus sāka ražot jau XIV gadsimtā. Nepieciešamība pēc siltajām drēbēm, aukstās ziemas, noveda pie kažokādas izstrādājumu ražošanas no zvēru kažokiem ar biezu apmatojumu. 

No XVI gadsimta, kad pieprasījums pēc kažokādām pieauga, Kastorijas kažokādu izstrādājumu šūšanas meistari iesāka izejvielu ievešanu, lai vēlāk ar gataviem izstrādājumiem apgādātu visu Eiropu.
Uz XVIII gadsimta sākuma laiku kažoks iekaroja visu civilizēto pasauli un figurēja kā svarīga un nepieciešama manta, kas attiecināma uz sieviešu modi, un, daļēji arī vīriešu.

1894. gadā Kastorijā ieveda pirmo kažokādas gabalu šujmašīnu, ar šo brīdi nostiprinot kažokādu nozares mehanizāciju. Emigrācijas vilnis aiznesa dažus Kastorijas meistarus uz Eiropas ekonomiski plaukstošajām valstīm un uz Ameriku, uz kā pamata arī līdz šai dienai funkcionē Kastorijas radnieciskās saites ar saviem emigrantiem.

Ar Otrā Pasaules kara nobeigumu Kastorijā un tās rajonos strauji attīstījās kažokādas izstrādājumu ražošana. Kažokādas ražošanas nozare Kastorijā saglabā tradicionālās apstrādes metodes, kas netiek automatizētas. Šī iemesla dēļ katrs kažokādas izstrādājums, kas parādījies Kastorijā, ir neatkārtojams un nes augstas kvalitātes radījuma marku.

Katrs, kas šeit pabijis, var viegli pārliecināties par to, ka Kastorija – tā ir senākā kažokādu mākslas galvaspilsēta, kura mūsdienās ir sasniegusi patiesi lielu uzplaukumu, tai kļūstot par patstāvīgu mākslas veidu. Mūsdienās te strādā Eiropas vislielākā ikgadējā kažokādas izstrādājumu pārdošanas izstāde.

Patiešām, Kastorijas pilsēta pagājušajā desmitgadē kļuva plaši pazīstama tālu aiz Grieķijas robežām. Paaugstinātā interese ir viegli izskaidrojama: uz šejieni tiecas nokļūt tie, kas grib pabūt šajā Grieķijas skaistākajā nostūrī un pie reizes nopirkt kažoku vai citu kažokādas izstrādājumu vietā, kas pelnīti tiek uzskatīta par vienu no vadošajiem centriem pēc pelņas apjoma un pēc šī aukstajam laikam tik aktuālā apģērbu veida ražošanas.